Oļegs Solovjovs- direktors no 2004. gada
Kāds bija lielākais nedarbs ,ko sastrādājāt bērnībā?
(iesmejas)Es biju paipuisītis, bet lielākais nedarbs bija aizmukt no kādas stundas vai izlēkt pa otrā stāva logu.
Kāda bija Jūsu bērnības mīļākā multfilma?
Ļoti bieži skatījos „Nu pagaidi”, un vēl pa retam no kāda drauga aizņēmos videomagnetafonu un skatījos „Tomu un Džeriju”.
Vai Jūs bērnībā lasījāt grāmatas? Kādas?
Jā! Interesējos par dažādākām lietām, vairāk tādām ,kas saistītas ar skolu un obligāto krievu literatūru. Patika man arī krievu dzeja.
Kad gājāt skolā kādi bija Jūsu mīļākie mācību priekšmeti?
Matemātika, sports, valodas, informātika, bet viss labāk man patika literatūra.
Cik gadus Jūs mācījāties? Joprojām turpināt mācīties?
Sākam rēķināt…Sākumā es mācījos pamatskolā, tad vidusskolas posms,
pēc tam es mācījos 5 gadus augstskolā ,tie ir 17 gadi un tad tālāk kursi. Īstenībā cilvēks jau mācās visu savu mūžu, lai kļūtu zinošs. Es uzskatu ,ka cilvēks ar daudzām izglītībām nav tik zinošs ,kā tas, kuram šo izglītību nav.
Daudziem bērniem ir kāds mīļākais skolotājs vai skolotāja ,bet ir arī tādi skolotāji ,kuri „īpaši neiet pie sirds”. Vai Jums arī kāds skolotājs, kurš nepatika? Kāpēc?
Jā! Jo tas skolotājs, kurš nepatika uz stundām ieradās tikai tāpēc ,ka tāds ir viņa darbs. Viņš tikai parasti nostrādāja atvēlēto laiku, bet ieinteresēt neprata.
Kā Jūs domājat – mūsdienu jaunatnei ir jāapgūst tik pat vai vairāk nekā tad ,kad Jūs mācījāties?
Jums ir jāapgūst daudz vairāk nekā tad, kad es mācījos, vai tas ir nepieciešams tas ir cits jautājums, bet to valsts prasa.
Visspilgtākais notikums, kamēr strādājat Laucienes pamatskolā?
Nu ,manuprāt, man katra diena ir spilgta šeit strādājot, jo man patīk bērni un tas ,ka gaiteņi nav klusi. Nākot iekšā pa durvīm es vienmēr plānoju ,ko man vajadzētu izdarīt un ,kas būtu vajadzīgs, bet ienākot skolā es saprotu, ka tas ko es plānoju ir jāpaliek malā, jo ir darāmi citi darbi.
Kāpēc izvēlējāties strādāt par skolotāju?
Kad mācījos 5.klasē sāku trenēties Talsu biatlona nodaļā un man bija treneris, kurš man ļoti patika. Man skolniekam ienāca prātā doma ,ka man patīk tas ko es daru ,un to gribu darīt arī turpmāk – trenēt bērnus, strādāt par skolotāju. Šis mērķis man bija uzstādīts un es to centos realizēt. Sākumā strādāju Talsos biatlona nodaļā. Man patika, tas ko es daru un jutu ,ka bērniem arī tas patīk . Kāpēc? Droši vien tāpēc ,ka vēlējos kaut ko ,sapņoju un tas darbs ko izvēlējos man pašam patika.
Vai nav grūti apvienot divas skolas kur esat direktors un vēl arī skolotājs?
Es jau labprāt gribētu vienā skolā strādāt ,bet situācija ir tāda kāda ir un tāpēc strādāju divās skolās. Tas ir savādāk.
Vai Jūsu darbs ir saspringts un grūts?
Es neteiktu ,ka grūts ,bet saspringts gan, jo ir daudz dažādi jautājumi jāatrisina, tādēļ ir ļoti jauki ,ka var uzticēties kolēģiem. Patīk ,ka man ir tik jauki kolēģi, kas atbalsta manas trakās idejas un palīdz tās īstenot. Es neteikšu ,ka ir grūti ,bet interesanti.
Vai Jūs ieteiktu kādam strādāt par skolotāju?
Nu par skolotāju var strādāt tas kurš zina ka tiešām darbs ar bērniem ir priekš viņa, jo strādājot skolā mēs nenovecojam. Mums varbūt parādās kādi sirmi mati vai kāda krunciņa uz sejas, bet iekšēji mēs esam jauni.
Kādas grūtības sagādā strādāt ar tik daudz cilvēkiem?
Manuprāt, šis darbs īpašas grūtības nesagādā ,jo man patīk ,tas ko es daru. Un kā jau es minēju ,man ir ļoti labi kolēģi un visapkārt patīkami cilvēki.
Kādas emocijas sagādā bērni un pārējie cilvēki ar ko strādājat?
Teikšu ka tikai pozitīvas, jo visi cilvēki ,kas man ir apkārt ir ļoti jauki. Un katra diena nes savas emocijas, bet visas pārsvarā ir labas.
Vai gribētu mainīt profesiju? Kāpēc?
Negribu mainīt profesiju. Kā jau teicu es pats to izvēlējos un mani mans darbs apmierina. Man patīk strādāt ar cilvēkiem.
Cik ilgi strādājat par direktoru?
Par direktoru strādāju jau astoņus gadus.
Vai ir gadījies uz kādu pasākumu iztikt bez sagatavotas runas? Vai nav grūti iziet no šādas situācijas ?
Protams ,ka ir ,bet vienmēr es cenšos to sagatavot. Neatkarīgi no tā vai runa ir sagatavota vai nē, man ir ļoti liels uztraukums. Ir bijušas arī tādas reizes ,kad runa ir bijusi sagatavota, bet pēkšņi tā aizmirstas.
Kādas bija Jūsu izjūtas ,kad Jūsu dēls piedalījās šovā „Mazo dziesmas Latvijai”? Kā Jums pašam bija uzstāties kopā ar dēlu?
(Iesmejas) Protams, ka bija liels prieks par dēlu, bet tā bija arī ļoti liela atbildība. Pats tajā laikā mazliet mazāk pievērsu uzmanību skolas lietām, jo bija daudz reizes jāmēģina dziesmas. Ļoti liels uztraukums bija, vislielākais manā mūžā, bet ,ja man vēl kādu reizi vaicātu vai vēlamies piedalīties, laikam teiktu: ”Nē”, jo šovs paņem tiešām daudz spēka un ļoti maz laika paliek kādiem citiem darbiem.
Direktoru ikdienā uz interviju satikt ļoti grūti, bet paldies viņam par mums atvēlēto laiku. Mēs lepojamies ar savu skolu un direktoru O. Solovjovu.
Evija Ozola
Ž.Freipiča un S. Čaple
Laucienes pamatskola 